Nokļuvu traumās, kādi 14 gadi atpakaļ, ar uzsprāgušu īkšķi. Kāda veidā, tas nav šis stāsts, varbūt nākamais, bet varbūt šodien.
Iegājām ar čomu pačurāt krūmos, vērmanītī, sestdienā, 11 vakarā, pēc mtb sacensībām, mazliet iešvilpuši, boni. Smuki pačurājām vēl ar dažiem, parunājām. Gājām tālāk, uz atvadām pateicu - čau. Tie bija divi, sāka dirst, ko tu paruski nevari? Es teicu, ko tu pa latviski nevari? Viens skrēja virsū, es kā nelielu laiku trenējies boksā, uzvilku sānisko. Orkam pa šņobeli iztecēja Latvijas karogs, turpinājumā izrādās viņš bija karatiška, spēra man pa kāju vairākas reizes, mani džebi neizgāja cauri. Viņš arī sānisko mēgināja un salutēja, laigan netrāpīja. Nākamais, ko atceros, jo žalūzijas tomēr bija novilktas, ka viņš leca man virsū, es ātri orku pārmetu otrādies, un man pa ausi kautkas iepisa. Izrādās, mans čoms, ar ko bijām kopā, domājot,ka mani dauzīs. Bet orka koriš ar nazi esot stāvējis. Tā kā man nekas, es pielecu kājās, un mēs ātri aizskrējām uz vecrīgu. Pēctam tā arī visu nakti notusejām. Un nākamo dienu. Kamēr pirmdien gribēju ar felli braukt uz darbu, bet nevarēju noturēt to ar savu halka roku.
Traumās, doki mēģināja ar spēku ielikt īkšķi vietā, māsiņa tur aiz elkoņa, doks velk aiz īkšķa, gluži kā tinderī. Pēc tam ieģipsēja. Rentgena rezultāts tāds, ka vai nu operācija, vai nu īkšķis nekad nekustēsies. Toties pirmdiena, jāiet uz darbu, piekrītu, nav jāiet uz darbu. Aizsūtu sms šefam, ka man pēc kautiņa slimnīcā jābūt. Viņš zvana, es neceļu, beigās nedēļa "brīva".
Mana kajīte, operācija izrādās kādas dienas vēlāk, līdz ar ko čiloju. Vienam bumbieram atslēgas kauls sen lauzts, laikam no Jēkabpils, izdomāja saremontēt. Pa diagonāli guļ onka, pussalūzis, ar maisiņu pie urīnpūšļa. No rīt atnāk māsiņa, sāk baurot uz onku, huļi neesot pateicis, ka urīns pārgājis pāri maisiņam, un viss piemīzts.
Trešā gulta tukša. Eju Gulēt.
Nakts vidū pamostos no nenormālas aurošanas. Ienes krabi, kam lauzts kājas augšstilba kauls kājai, auro kā traks, esot notriekusi mašīna, vai izlecis pa logu. Nav skaidrs, šim iedeva tabletes, un palika kluss, uz kādām trīs stundām.
No rīta atnak māsiņas, kas notika. Nu mašīna norieca. Policija, kraberoīds saka, ka kautkur gājis, paslīdējis, notrieca mašīna un salūza kāja. Intervija gara, paliek pie sava. Pēc laika, kad viss nomierinājies.
Ienāk čikita, ar kāmja vaidziņiem, labākajos gados. Sāk ar viņu runāt, šis saka, ka viņu, nabaga civilizācijas pārstāvi, notrieca mašīna. Čikita netic un sāk kratīt viņa gultu un aurot, auro arī viņš, jo kratās lauztais kauls. Atskrien māsiņas un izraida čikitu.
Kraberoīds beidziet var atpūsties.
Atnāk kraberoīda koriš, runājās, kas un ko. Šis saka, ai biju pie citas vecenes, gandrīz nevienas lietas un nejauši izkritu pa logu jo viņas vīrs nāca un salauzu kāju, tikai nesaki nevienam. Es misters nedzirdošā uzmanība. Policija meklē potenciālo kraberoīda slepkavu.
Toties pienāk kārta mana operācijai, aizved uz zāli, kā kūrortā, pilnā narkoze, jo centrālais nervs. Pamostos, visi ierēc, kautko baigi esmu runājis. Rokā stieples, esmu kajītē, četrvietīgā. Kraberoīds citur pārvests, Jēkabpils aizvests operēties. Paliek tikai diagonālais čompaks onka ar urīnpūšļa maisiņu. Kamēr es tur lokos, man atnes vienu rozā tabletīti, pret sāpēm. Es protams to apēdu. Pēc pusstundas esmu zem ripām, gribēju pastrādāt, bet knapi varu aiziet uz tualeti, bet bij jauki. Tikmēr pie diagonāles pieskrien māsiņa un sāk viņam aurot virsū, jo nebij atkal pateicis, ka urīnpūšļa pieslēgtais maisiņs ir pilns, un līdz ar ko pārgāja pāri. Un visa kajīte viņa urīnā.
Man vēl te jāuzturās. Jo nopietna operācija, stieples pa visu roku. Pēkšņi diagonāle, ar ko mēs jau 3 dienas esam kajītē, pagriež savu galvu, un saka man: tu zini, kas ir zemene? Zemenes sencis. Strawberry daddy. ZS.
ZS klausas. Es saku, ā tā zemene, kas uz futbola izskrēja plikiem būbeļiem? ZS: Jā: (Maza lepnuma sajūta. Bet ļoti maza), tā ir mana meita. ZS esot strādājis Ventbunkerā,, sieva nestrādaja, piedzima zemene, viss bij bagātīgi čill. Kad viss tas beidzās un ZS atlaida no darba, viņa sieva paņema juridiski sev visu, dzīvokli, garāžu, naudu un zemeni.
ZS vēl dažus gadus cīnijās, dabūja darbu, nojaukt vecu stroiku, no kuras dabūt ķieģeļus un tad pārdot. Darot to darbu, uzkrita ķieģeļu siena virsū. ZS salauza kāju. Un tad aizgāja. Par bomzi. ZS teica, ka 10 gadus nodzēra, pox kāja, pox viss. Baznīca dod zupu, gulēt var kāpņutelpās, vai dārzu būdās. Ja izdzen, tad nomaini. Tad vēl viņam kādā mirkli saulauza atslēgas kaulu, kā doks teica, ka otrs plecs pa 20cm zemāks kā nelauztais. Dzīve, nodot pudeles, dabūt kandžu, piepist mūli, kādreiz apēst zupu. Atkārtot. Drink, soup, drink and repeat. Tad ZS kautkādā veidā piešķīra pašvalības koju mitekli. (tas viss ir monologs). Saņēmās prātā, izdomāja sevi savest kārtībā, un atradās traumās, manā kajītē. Ilgs laiks kamēr visi kauli ieaugs tā, lai varētu kustēties, bet apsolījies vairs nemetināt, savest sevi kārtībā un šķiet Jelgavā savākties. Ceru, ka tā arī notika, jo ZS bija uz kruķiem, visus savus nodzeršanās gadus.
Protams viņš neko nezināja par savu sievu, kas viņam visu atņēma, un iespējams notrigeroja visu to pasākumu, bet zināja faktu, ka zemene kautkur Itālijā esot par modeli. Tā es arī izrakstījos no traumām, ar divu mēnešu stieplēm rokā. Kad gribēju aiziet uz magnētikso rezonansi savam ceļgalam, atcerējos Dr Hausu, kur metāls spridzinājās, līdz ar ko atliku uz 10 gadiem. Toties dakters, kas manas stieples izņēma, bij kā vecais labais plaķeņu vīrs, kas velk ārā naglas, caur asins fontāniem.
Tas par zemenes senci. Strawberry daddy.
Iegājām ar čomu pačurāt krūmos, vērmanītī, sestdienā, 11 vakarā, pēc mtb sacensībām, mazliet iešvilpuši, boni. Smuki pačurājām vēl ar dažiem, parunājām. Gājām tālāk, uz atvadām pateicu - čau. Tie bija divi, sāka dirst, ko tu paruski nevari? Es teicu, ko tu pa latviski nevari? Viens skrēja virsū, es kā nelielu laiku trenējies boksā, uzvilku sānisko. Orkam pa šņobeli iztecēja Latvijas karogs, turpinājumā izrādās viņš bija karatiška, spēra man pa kāju vairākas reizes, mani džebi neizgāja cauri. Viņš arī sānisko mēgināja un salutēja, laigan netrāpīja. Nākamais, ko atceros, jo žalūzijas tomēr bija novilktas, ka viņš leca man virsū, es ātri orku pārmetu otrādies, un man pa ausi kautkas iepisa. Izrādās, mans čoms, ar ko bijām kopā, domājot,ka mani dauzīs. Bet orka koriš ar nazi esot stāvējis. Tā kā man nekas, es pielecu kājās, un mēs ātri aizskrējām uz vecrīgu. Pēctam tā arī visu nakti notusejām. Un nākamo dienu. Kamēr pirmdien gribēju ar felli braukt uz darbu, bet nevarēju noturēt to ar savu halka roku.
Traumās, doki mēģināja ar spēku ielikt īkšķi vietā, māsiņa tur aiz elkoņa, doks velk aiz īkšķa, gluži kā tinderī. Pēc tam ieģipsēja. Rentgena rezultāts tāds, ka vai nu operācija, vai nu īkšķis nekad nekustēsies. Toties pirmdiena, jāiet uz darbu, piekrītu, nav jāiet uz darbu. Aizsūtu sms šefam, ka man pēc kautiņa slimnīcā jābūt. Viņš zvana, es neceļu, beigās nedēļa "brīva".
Mana kajīte, operācija izrādās kādas dienas vēlāk, līdz ar ko čiloju. Vienam bumbieram atslēgas kauls sen lauzts, laikam no Jēkabpils, izdomāja saremontēt. Pa diagonāli guļ onka, pussalūzis, ar maisiņu pie urīnpūšļa. No rīt atnāk māsiņa, sāk baurot uz onku, huļi neesot pateicis, ka urīns pārgājis pāri maisiņam, un viss piemīzts.
Trešā gulta tukša. Eju Gulēt.
Nakts vidū pamostos no nenormālas aurošanas. Ienes krabi, kam lauzts kājas augšstilba kauls kājai, auro kā traks, esot notriekusi mašīna, vai izlecis pa logu. Nav skaidrs, šim iedeva tabletes, un palika kluss, uz kādām trīs stundām.
No rīta atnak māsiņas, kas notika. Nu mašīna norieca. Policija, kraberoīds saka, ka kautkur gājis, paslīdējis, notrieca mašīna un salūza kāja. Intervija gara, paliek pie sava. Pēc laika, kad viss nomierinājies.
Ienāk čikita, ar kāmja vaidziņiem, labākajos gados. Sāk ar viņu runāt, šis saka, ka viņu, nabaga civilizācijas pārstāvi, notrieca mašīna. Čikita netic un sāk kratīt viņa gultu un aurot, auro arī viņš, jo kratās lauztais kauls. Atskrien māsiņas un izraida čikitu.
Kraberoīds beidziet var atpūsties.
Atnāk kraberoīda koriš, runājās, kas un ko. Šis saka, ai biju pie citas vecenes, gandrīz nevienas lietas un nejauši izkritu pa logu jo viņas vīrs nāca un salauzu kāju, tikai nesaki nevienam. Es misters nedzirdošā uzmanība. Policija meklē potenciālo kraberoīda slepkavu.
Toties pienāk kārta mana operācijai, aizved uz zāli, kā kūrortā, pilnā narkoze, jo centrālais nervs. Pamostos, visi ierēc, kautko baigi esmu runājis. Rokā stieples, esmu kajītē, četrvietīgā. Kraberoīds citur pārvests, Jēkabpils aizvests operēties. Paliek tikai diagonālais čompaks onka ar urīnpūšļa maisiņu. Kamēr es tur lokos, man atnes vienu rozā tabletīti, pret sāpēm. Es protams to apēdu. Pēc pusstundas esmu zem ripām, gribēju pastrādāt, bet knapi varu aiziet uz tualeti, bet bij jauki. Tikmēr pie diagonāles pieskrien māsiņa un sāk viņam aurot virsū, jo nebij atkal pateicis, ka urīnpūšļa pieslēgtais maisiņs ir pilns, un līdz ar ko pārgāja pāri. Un visa kajīte viņa urīnā.
Man vēl te jāuzturās. Jo nopietna operācija, stieples pa visu roku. Pēkšņi diagonāle, ar ko mēs jau 3 dienas esam kajītē, pagriež savu galvu, un saka man: tu zini, kas ir zemene? Zemenes sencis. Strawberry daddy. ZS.
ZS klausas. Es saku, ā tā zemene, kas uz futbola izskrēja plikiem būbeļiem? ZS: Jā: (Maza lepnuma sajūta. Bet ļoti maza), tā ir mana meita. ZS esot strādājis Ventbunkerā,, sieva nestrādaja, piedzima zemene, viss bij bagātīgi čill. Kad viss tas beidzās un ZS atlaida no darba, viņa sieva paņema juridiski sev visu, dzīvokli, garāžu, naudu un zemeni.
ZS vēl dažus gadus cīnijās, dabūja darbu, nojaukt vecu stroiku, no kuras dabūt ķieģeļus un tad pārdot. Darot to darbu, uzkrita ķieģeļu siena virsū. ZS salauza kāju. Un tad aizgāja. Par bomzi. ZS teica, ka 10 gadus nodzēra, pox kāja, pox viss. Baznīca dod zupu, gulēt var kāpņutelpās, vai dārzu būdās. Ja izdzen, tad nomaini. Tad vēl viņam kādā mirkli saulauza atslēgas kaulu, kā doks teica, ka otrs plecs pa 20cm zemāks kā nelauztais. Dzīve, nodot pudeles, dabūt kandžu, piepist mūli, kādreiz apēst zupu. Atkārtot. Drink, soup, drink and repeat. Tad ZS kautkādā veidā piešķīra pašvalības koju mitekli. (tas viss ir monologs). Saņēmās prātā, izdomāja sevi savest kārtībā, un atradās traumās, manā kajītē. Ilgs laiks kamēr visi kauli ieaugs tā, lai varētu kustēties, bet apsolījies vairs nemetināt, savest sevi kārtībā un šķiet Jelgavā savākties. Ceru, ka tā arī notika, jo ZS bija uz kruķiem, visus savus nodzeršanās gadus.
Protams viņš neko nezināja par savu sievu, kas viņam visu atņēma, un iespējams notrigeroja visu to pasākumu, bet zināja faktu, ka zemene kautkur Itālijā esot par modeli. Tā es arī izrakstījos no traumām, ar divu mēnešu stieplēm rokā. Kad gribēju aiziet uz magnētikso rezonansi savam ceļgalam, atcerējos Dr Hausu, kur metāls spridzinājās, līdz ar ko atliku uz 10 gadiem. Toties dakters, kas manas stieples izņēma, bij kā vecais labais plaķeņu vīrs, kas velk ārā naglas, caur asins fontāniem.
Tas par zemenes senci. Strawberry daddy.
Tikai priekš Jums mani mazie susurskatītāji,
Fructo
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru