2008.gada augusts, paņēmām garāku atvaļinājumu, iekāpām voyāgerī - septiņi draugi un ģitāra(četri pāri), ar galamērķi Atēnas. Sākām roadtripu, toreiz ar papīra vāzi rokā. Pirmais pitstops Budapeštas kempingā. Teltis uzslējām, pie, pa velti esošā koņa, pieslēdzam matu mašīnīti un apfrizejāmies, tai skaitā daži nagus, obligāto pilsētas čekinu uztaisījām, tad nu mazliet ieķērām un gājām pelnīt naudu - spēlejot ģitāru un dziedot. Protams nekas neizdevās.
Tad gājām gulēt, bet trijatā neaizgajām gluži. Gulēt.
Pie pusnakts, vienam no mūsējiem baigi vajadzēja uzpīpēt, gājam meklēt cīgu, bet nederēja blakus esošais statjiks. Kāds no satiktajiem uzcienāja, bet vēl nebij miers. Čoms satiek divus ungārus, kuri nevienu vārdu ne angliski ne citā valodā, bet kautkā sarunāja, ka vajag uzpīpēt, izrādās viņš sarunājis gandžu. Mēs tur nu labi, kautkā žestu valodā, vienam kāsim jau varētu vai tuvu tam.
Sameklējam vienā kabatā dažus eiro. Pietrūka kāds viens darījumam. Mums tur problēmu nav, izvelkam no otras kabatas veselu kaudzi ar filleriem, vairākus tūkstošus. Liekas viss čill. Dīleri rēc, pēctam sapratām, ka tas ko devam bij apmēram viens cents. Simts forinti = 0.25 centi. Taukšķis filleru = 0.025 centi. Bet nu caur body language sarunājām, ka tomēr dabūsim to kāsi, bet būs jādalās. Viens dīlers tāds solīds un runātīgs, otrs liels, liss un kluss.
The deal is done. Ir tikai viena nianse, mums jāiet kopā pakaļ. Tas neiet cauri, piemērojot riski analīzi, labāk ka viens iet bojā, nekā visi. Kautkā es izvirzos par gajēju, divātā ar runātīgo. Lielais lisais paliek ķīlā ar maniem diviem draugiem. Lai gan tas tiek sarunāts ungāriski un latviski. Misija ir skaidra, dodamies misijā.
Ejam ar runātīgo klusēdami, jo nav jau kopīgas tēmas. Varbūt ir, bet nav. Gājiens tāds kā vieglā siltā rīta rasā, ar mokasīniem kājās. Bez nevienas dzīvas dvēseles, kā ķengaraga pusnakts pārgājienā ar Latvijas karogu. Pēc kādas pusstundas un vairākiem kilometriem, jau tā kā mazliet apnīk. Es paņemu runātīgo aiz čupra, kā kaķi, un prasu, kur tu mani ved un cik ilgi? Viņš saka, tūliņ jau būsim klāt, viss kārtībā. Tas viss ungāriski.
Tikmēr mani čomi ar lielo liso nerunātīgo sēž 5km attālumā, kautkādā parkā. Viņiem sāk šķist, ka kautkas nav kārtībā, jo tas pats ķengaraga klusums, uz blakus soliņiem guļ cilvēki, ar avīzi uz galvas, izskatās, ka tūliņ celsies. Lielais lisais nerunātīgais tikai smaida un saka, ka viss būs ok, latviski protams. Mēs turpinam gājienu, pēc kāda laiciņa pieejam pie tādas kā grīziņkalna etniskās mājas, runātīgais saka, gaidi, tūliņ būšu.
Stāvu 5min, gaidu, vispār nezinot kur es atrodos, un kā tikt atpakaļ. Migla, blakus parciņš, ungāri klapējas. Ganjau mani neredz, jo es aiz mašīnas, pēc mirkļa no kāpņutelpas skrien ārā bariņš, riktīgi uzvilkti, viens piestāj pie manis, pārejie uz kautiņu. PIestāj arī smaidīgais - runātīgais. Viens paskatās uz mani, sasveicinās ar ungāru rokasspiedienu, iedod smaižam maisiņu, un skrien tālākuz paurdauzi. Mazliet mīziens pārgāja. Atpakaļceļš ar smaižu bij krietni ātrāks.
Nu jau kopā kādas divas stundas pagājušas, kad esam atpakaļ pie parka, kur mana ķīla(lielais klusais lisais) atstāta. Neieejot parkā, jau manējie nāk ar liso aiz škvarkas, jo pa ilgu droši vien bij pasākums, tomēr satiekamies priecīgi. Tā kā vienošanās jāsaglabā, tad kopīgi uztaisam kāsi, un visi kopā nopīpējam. Es nezinu kāpēc, jo neesmu baigais gandžeboss. Forši pasēdējām, ierēcām, ungāriski-latviski, pienāk atvadas.
Čomi jau iet prom, bet mēs tā tīri aiz ilgas draudzības sarunājam, ka viņi parāda mums virzienu uz kempingu, jo tomēr caur šo ilgo laiku un dūmu galvā, viss ir sagriezies. Viņi solīdi norāda un aiziet. Mēs arī aizejam virzienā. Tad nenoticam, mainam virzienu, tad pārdomājam, tad tomēr pardomājam atpakaļ. Nu kādu laiciņu maldījāmies, jo papīra vāze vai gūgle nebija, dažiem vēl uzvaicājām. Kā svētie jēriņi nonācam atpakaļ pie savām teltīm.
Jēga maza, bet raksts garš, tomēr taisnības labad jāsaka, ka jaunībā biju mazliet dulls, kā riodajeneiro uz stipklubu braucot, bet par to citreiz. No rīta tālāk uz Rumānijas betona lielceļiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru