Epidēmija, sērga vai vīruss. Varbūt ir cits vārds, kas raksturo šo tendenci. Pagaidām nezinu.
Atnāku mājās no darba pleduskola. lv redakcijas, atveru balkonu. Jūtu kaut kas tjipa smird, tjipa smaržo. Blakus smaržoņai - pusmizots kartupelis. Padomāju, varbūt kāds putns vai Betmens ietrāpījis. Neņemu galvā.
Aptuveni pēc nedēļas sēžu istabā pie atvērta balkona. Te pēkšņi uz balkona kaut kas nolīst. Pieeju paskatos - tjipa smird, tjipa smaržo - nevar saprast. Tas pats. Uzbļauju uz augša "Eu!". Nekāda atbilde. Domāju, varbūt kāds putns vai Betmens ietrāpījis. Neņemu galvā.
Paiet vēl pāris dienas - atkal tas pats, manā acu priekšā kaut kas ielīst balkonā un iekrīt pusmizots kartupelis. Dusmīgs paņemu 0,5 ūdens glāzi un ar labo roku uzsviešu augšējā balkonā.
Dzirdu "Āāā".
Saku "Ko laisties?".
Sievietes balss atbild "es neko neleju".
"Lej gan!"
"Tas tāpēc, ka tu man toreiz kaut ko pateici!"
Es izbrīnīts "bet mēs vispār neesam redzējušies. Es tikko ievācos."
Kundzīte "es saucu policiju"
Tā arī tas beidzās. Toreiz.
Pagāja pāris dienas - atkal tas pats. Es uzeju augšā, zvanu. Nav atbildes, bet dzirdu, ka pie actiņas kāds skatās. Neko. Nolieku kartupeli un eju prom.
Tā gandrīz katru trešo dienu ir konfiltsituācija.
Tad, nesen tā pati tante jautrā prātā sāk ar mani runāt - "jūs jaunie kaimiņi, ja? Mani sauc Ilgas tante. Iepriekšējā kaimiņiene gan man nepatika, pie viņas visādi veži nāca. Es gan esmu baigi foršā. Ja tev kāds dara pāri, ziņo man. "
Es saku "Jūs man darāt pāri. Metat visu balkonā. Mums taču jādzīvo draudzīgi."
Šī atbild "ai, neviens taču neredz".
Es šokēts eju augšā, bet klusībā ceru, ka mūsu karš ir beidzies.
Jā, jā. Paiet pāris dienas atkal tas pats.
Šobrīd netieku gudrs.
A. Vai starp Ilgas tanti un to tanti, kas te dzīvoja iepriekš bija nesaskaņas un tante nevar saprast, ka te jau kādu laiku dzīvo cits cilvēks un aiz skumjām iemet pusmizotu kartupeli + urīnu?
B. varbūt viņa ir Betmens vecumdienās?
C. varbūt viņa ir kā saistīta ar Fructo kaimiņieni?


Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru