Vecuma plānprātība jeb gara vājums

Vēlos dalīties manos pēdējo divu dienu piedzīvojumos ar vecsusuru, kuri šķiet vēl nav beigušies.

Vakardien, ap 7 vakarā pie durvīm atskan zvans. Atveru, stāv vecsusurs no piektā stāva. Jau gadu esam kaimiņi, ik pa laikam pārmijam kādu vārdu, sveicinamies.

Vecsusurs:"Labdien, vai jūs varat palīdzēt man telefons nedarbojas"

Fructo:"Lūgtim lūgtu, kā varu izlīdzēt."

Vecsusurs:"Vai drīkstu pazvanīt uz lattelekom"

Fructo:"Nāciet, zvaniet"

Kamēr es spiežu numuru, un tieku galā ar balss komandām,

Vecsusurs:"Jūs šeit jauni īrnieki? Pirmoreiz jūs redzu."

Fructo:"Ziniet jau gadu kā, un runājam bezmaz vai katru dienu"

Vecsusurs:"Vai die vai die."

Visu atlikušo laiku, ko vecsusurs pamanījās pie manis pavadīt, viņš tik atkārtoja, cik mēs jauni īrnieki un kur ir vecie. Pēc paziņojuma, ka miruši, vairs jautājumu nebija.

Vecsusurs ar operatoru izrunājās un no malas klausoties sapratu, ka izzi aģents ir šo piešmaucis un licis parakstīties par operatora maiņu. Visvairāk mani izbrīnija sekojošais.

Vecsusurs:"Bet tā taču ir blēdība. Jā es parakstījos. Es nezinu par ko. Bet man jau šis numurs ir kopš padomju laikiem. Jā es parakstījos. Nē, es neatceros par ko. Es gribu atpakaļ pie jums"

Un tā tas turpinājās savas 15 minūtes. Līdz operators lika vecsusuram doties uz tuvāko klientu apkalpošanas nodaļu dzinavu/brīvības stūrī, lai visu nokārtotu.

Šodien, ap 18:00 zvans pie durvīm. Atveru. Vecsusurs.

Vecsusurs:"Labdien vai jums ir telefons? Man telefons nestrādā. man vajag zvanīt uz 177"

Fructo:"Jā, jūs jau vakar bijāt, jums jāiet uz klientu apkalpošanas nodaļu."

Vecsusurs:"Nē, man vajag pazvanīt. Man nestrādā telefons. Es nevaru dzīvot bez telefona. Es gaidu svarīgus zvanus"

Fructo:"Nu ok, ienāciet, es uzgriezīšu numuru"

Vecsusurs:"Vai paldies, jūs esat jauni īrnieki vai ne?"

Fructo:":)"

Tālāk ar operatoru vecsusurs runāja tieši to pašu. Operators skaidro, ka jau vakar viss tika izrunāts. Un ka jādodas uz dzirnavu/brīvības stūri. Vecsusurs notariāli apstiprina, ka tūdaļ turp dosies.

Pavadu vecsusuru līdz durvīm, prasu:"Jūs zinat, kur jums jādodas?"

Vecsusurs:"Jā, es dzīvoju piektajā stāvā"

Man ir tāda nelāga aizdoma, ka šis trilleris turpināsies:)