Pošmīzis ir uzvarējis, lai dzīvo pošmīzis

Hronoloģijas backgrounds un prīkvels

3. jūnijā ribās otrais faizers

22.12 - dārziņā inficētais. Vecāki par to nepasaka, pēc pazīmēm pošmīži. Sīkie turpina apmeklēt dārziņu

29.12 - uzzinām par faktu, visiem jāiet karantīnā uz nedēļu. Tā arī vainīgie neatzīstās, sirdsapziņa tīra. Taisnībmīži jeb mīžkapošmīži

30.12 - izrādās vēl viens bērns jau saslimis 29.12, līdz ar ko visiem karantīna 2 nedēļas

31.12 - dēls izrubās vakarpusē, ir aizdomīgi, bet simptomu nav. Puškas tomēr izšaujam.

Pirmā daļa. Meet the evil

04.01 - dēlam 5 gadu dzimšanas diena. Uzlec temp. Tā kā karantīna, piesakamies uz testu. Pārejiem simptomu nav

05.01 - 9:25 nododam testu. Simptomu nevienam nav. 17:00 - dēlam pozitīvs tests. Visi nelielā šoko, apziņojam visus.

06.01 - man un sievai nelielas kakla sāpes. Sieva aizbrauc nodot testu, es nē. Sīkajam nekas īpašs. 18:00 - sievai pozitīvs tests. Paralēli draugiem(būsteregg un pozitīvais džonsons), kas bij kontaktā, divas svītriņas ātrajā, uzminiet kuram. Nodzenu liseni.

07.01 - 01:00 - nenormāli aukstuma drebuļi, jūtu, ka kāpj temp. Ietinos segā, nekas nemainas. Saģērbjos līdz džemperim, satinos segā, tāpat nedaudz auksti. Tā līdz 03:00 nomokos. Kautkā parubos līdz 07:00 - pieceļos, lai mērītu temperatūru. Zinu, ka paracetamolam Latvijā deficīts, un ka mums nav. Temp 38.4. Piesakos uz testu, lai gan patiesība nav tālu jāmeklē. 

Pieceļas sieva, pasaka, ka es esmu dalbojobs un iedod paracetamolu. 11:40 tests, temp nosista, itkā norm. Pa dienas vidu atkal aukstums. Nevar saprast, gulēt, vai piepumpēties. Galva nav stabila, ne no vienas puses, ne no otras. Kautko paguļ, pēcpusdienā mani piespiež nomērīt temp, jo izskatās ka kāpj. Nu labi, nekas īpašs - 39. 

Pārējiem nav temp(ps būsteregg, kas lepni nesaņem covidu kopā ar mums visiem, ir ar nesenu būsteru ribās. Bet ļoti vēlās covid, lai nepamestu pārejos nelaimē. Bet par vēlu, nevajadzēja būsteru). Bet nav arī oža un garša. Man viss ir. Oža ir, garša ir, temp ir, covid ir. Bērniem itkā pofig. Eju gulēt 21.

08.01 - pamostos 9:00. 37.4 - kārtīgi nomaukts. Kakls lupatās, balss nav, pārējais ir. Citiem viss ciešami. Pa dienu atkal aukstuma viļņi un 38.4. Kopumā kā ārstēt nav skaidrs. Uz maiņām paracetamols un ibumetīns. Dzer tējas kā arābs, mīz kā no arbūza. Visu pavada pamatīgas galvassāpes, ko nevar dabūt nost nekādi, varbūt tikai sitot pretī. 

Labi, ka ir vieta garmin reklāmai. Pulkstens parāda visus vitālos rādītājus, pulss, oksidācija, stress, elpošanas reizes, body battery, no tā var izsecināt, kā tev klājas. A klājas hujova. Piem miera stāvoklī man pulss 100, jāsauc ātrie. Nesaucu, jo man ir bijis arī 220. Body battery praktiski pa nakti nepielādējas. Pamosties ar knapi 20%. Oksidācija par brīnumu 96%. Elpošanas reizes vienmēr vidēji 14, a tagad pa nakti pat 20. 

Pagulēt gan normāli nevar, vislaik kautkādi brīnumi rādas. Tā visu dienu nomoki. Bērniem poks, pārējiem arī poks. Aiziet gulēt nevar. Ap pusnakti piespiedu kartā.

09.01 - ap 08:00 atkal pamosties, fuu. Body battery 20%, Oksidācija 89%, pulss bik labāks, temp 37.3. Tā visu dienu, bet šoreiz nekāpj. Galvassāpes gandrīz nav, tikai kad klepo. Spēka nav, mētājies pa dīvānu. Aizej pēc tējas - pulss 120, miera stāvoklī vismaz 80. Kautko gribas darīt, bet nav spēka. Neko nedarīt arī nav interesanti. Telefons jau nosvaipots sauss, arī nav interesanti. Tā visu dienu pavadi. 

Šodien pazuda oža. Tā ka paīstam pazuda, neko uzņuhāt. Mazā māsa ieliek pamperī kārtīgu kluci, bet neviens no mājiniekiem nav lietas kursā. Mēģināju klucim acīs skatoties, viņu paostīt. Nekā. Nulle. Garša gan vēl ir.

Vakarā saņemos piedarbināt X, 2 stundiņas pazipāju, saldākam miegam.

- - - - -

Otrā daļa. Live with the evil

- - - - -

10.01 - ap 08:00 atkal pamosties, atkal fuu. Šoreiz lielāks fuu. Temp nav. Pat mazāk kā nav - 36.1, laikam dziestu. Kakls gandrīz nesāp, tikai aizsmakums. Pulss kā pirms covid, body battery beidzot 100%. Samērā labi jūtos. Rakstu blogu. Noliku pat bērnu gulēt. Divas reizes! Iespējams par daudz. Sievai sūdīgi, pa nakti drebuļi. Kāpj temp. Labi, ka ar ģimenes ārstu paveicies, pati zvana, visu noskaidro - attiecīgi, ja vēl temp būs, būs jāņem antibiotikas, lai neiet uz plaušām. 

Tātad, baigā hreņatjeņ, katram izpaužas savādāk, bet ne ar ko nav salīdzināma. Ne iesnām, ne gripu, ne angīnu. Šitais mauc tā konkrēti, ka neesi lietojams, un nezini kā ārstēt. Pošmīžiem ar trīs apēstām dzērvenēm vasarā un es ticu savai imūnsistēmai - novēlu paķert, un es domāju, ka paķers. Jo ir par vēlu, tagad visi paķers. Un tad lai cīnās. Pārejiem poks, man ar patreiz poks. Diena beidzas normāli. Piedabinu X, 3 stundiņas.

11.01 - nakts norm, oksidācija augšā. Abiem temp 36.5  -citu simptomu nav, neliels nogurums, mazliet mazītiņš ķīselītis. Plus vēl tas, ka dažs labs uztetovē jūtūberi, līdz ar ko būs jādedzina cepures. Kā arī kārtējais nojūdzies ārsts-tantuks ar pārgrieztu seju, stāsta kārtējo fufeli, kas pošmīziem ir kā salds dandālis dirsā. Tējas sēne visus izglābs. Ja pošmīzis pa šiem diviem gadiem vēl neko nav sapratis, tad viņš arī nesapratīs, nav vērts iesākt diskusiju vai censties pārliecināt. Kā Aristopistoļets teica- muļķim neiestāstīsi, ka viņš ir gudrs, ātrāk viņam dirsā izaudzēsi tējas sēni v2. 

Vēl jāpiemin aptiekas internetveikala ātrums. Uz pašizņemšanu. 07.01 no rīta pasūtījām, lai kamēr vēl ir QR kods, ātri izņemtu medikamentu pasūtījumu OZOLĀ. Šodien varam braukt pakaļ, pat brūno aci nepaspēju nomirkšķināt. Lieki piebilst, ka OZOLĀ netiekam, jo QR kods nederīgs. 

Bet, za to mums ir būsteregg - kā vienmēr ar pozitīvo džonsonu pie ruļļiem, lido uz OZOLU pēc medikamentiem. Ar kāju izgāž durvis, nopērk antibiotikas par 1.20, tās atved. Bet pārējos medikamentus nē. Būstereffekt. Pozitīvais džonsons ņipričom, jo atbild tikai par maršrutu. Nekas. Plānu sazīmējām, mission retry, būsteregg izgāž otras durvis ar otru kāju, medikamenti savākti. Tikmēr atrisinu vienu krustvārdu mīklu. 

Dienas mijas ar kautko darīt gribēšanu, bet darīt neko negribas. Rītdienas plāns: 1)pamosties; 2)gaidīt vakaru, lai piedarbinātu X 3)moshka sagaidīt medikamentus, kurus īsti vairs nevajag

Piedabinu X, 3 stundiņas. Interesanti, ka jau trešo vakaru, pirms gulēšanas 36.9. Vēl interesantāk, ka pirms aizmigšanas domāju par “ārsti” tantiņu, ar pārgriezto ģīmi - par to rīt.

12.01 - nakts ok, temp 36.4, visi rādītāji kā parasti. Vienīgais, kas palicis - mazais ķīselis un neliels karuselis. Pārējiem arī viss ok. Citādi liekas, ka varētu maukt kā ikdienā. Līdz ar ko taisu ģimenei plānās pankūkas. Nu spriedze kā kārtīgā boksa fizuhas treniņā. Pēc procesa - dušā un atpūsties. Bet būtībā dušā var neiet, oža tāpat nevienam nav, tātad tikai pieklājības pēc pret ieradumu. Principā dienas plāns piepildīts, jāgaida vakaru, bet tikmēr par tantuku ar pārgriezto feisu.

Mazliet analoģijās 

- “ārsts” tantuks ar pārgriezto ģīmi 32 gadu stāžs = “elektriķis” onkulīts ar kabeli mutē, 32 gadu stāžs

- pošmīzis = strāvnemīzis

Pats stāsts, “elektriķis” onkulīts ar kabeli mutē, 32 gadu stāžs piedalās intervijā, ko skatās teju visi strāvnemīži, gaida, kad pabaros viņu garīgo puķuzirnīti. Onkulīts sāk ar gudriem vārdiem, lai iegūtu pūli un uzticību. Maiņstrāva, līdzstrāva, oms, valts, volts, kulons, lādiņš, zibensnovedējs. Strāvnemīži jau mīž karstu lavu, jo tūliņ būs īstā taisnība un puķuzirnīts uzplauks. Un tā arī notiek, “elektriķis” onkulīts ar kabeli mutē, 32 gadu stāžs, pastāsta metodi, ka strāva hujņa vien ir un propoganda, tātad paņemiet lipton melnās tējas maisiņu, vēlams forest fruit vai cherry, iebāziet sev pakaļā, bet tā lai diedziņs velkas pa zemi, un tad jūs nekāda tur strāva neķers. Varat kautk kājas iebāzt līdz padusēm kontaktā, vai kompaktajā transformatoru apakštacijā wet tshirt kontestu taisīt. Strāvnemīži pasakās par beidzot īsto taisnību, puķuzirnīts jau mazājā sūdu apakštasītē sagriezies kā cūkai aste. Lipton tējai deficīts. Elektrotraumu pandēmija.

A citādi diena paiet tāpat kā pēdējās dienas, un noslēdzas tāpat. Balss bišķi pakaļā un mazliet klepus. Oža vēl nav, pārējiem nav abi, un vēl neatgriežas. Bērniem jau sen viss poks.

- - - - -

Trešā daļa. Fuflagons

- - - - -

13.01 - standarta regulārs rīts. Viss bez izmaiņām, nekas interesants nenotiek. Gaidu kādu notikumu un iedvesmu.Tikmēr blogs jānoposto. Ā, nāk tādi kā ožas flešbeki - tu neko nejūti, bet brīžam perfekti atceries kādu smaķeli, tur no nesen vai bērnības. Interesanti, bet tas flešbeks īss, nepaspēj kārtīgi paostīt. Krch galvenā tema - dabūt ožu. 

Vēl Rimi kurjeram pateicu, lai kāpņutelpā apstājas, visu atstāj un tinās, kamēr nav kautko noķēris. Čalis arī tā darīja, ar vārdiem: nenākšu, nenākšu.

Vakarpusē ar dēlu izlaužamies no ķurķa. Braucam pabraukāties, pie reizes baltezerā jāizņem meksikānu limonādes - jā, ja garša ir, tad uz covidu jādzer tikai tās. Saņemam limpo(viss epidemioloģiski droši), atrodu vienu centu, tā ir zīme, pirmā laimīgā diena kopš covid starta.

Citādi nekas īpašs, ā, nu labi, viena pošmīze tomēr kautko nenoteiktu iekomentēja FB pie covidbloga otrās daļas. Tik pat nekonkrētu, cik konkrētas ir viņas izpausmes soc tīklos. Turpmāk tekstā leprikons. Tātad leprikons, kuru neesmu ne redzējis ne dzirdējis pēdejo 20gadu laikā, tagad ir mana FB komentāru draudzene. Labi, ka viņas nereproducējas, tas iespējams ir viņu gudrākais lēmums. Lēmums, par ko viņa nav lietas kursā, jo tējkanniņa ir samērā maza. Tāpat arī gaidu leprikona izpausmes, kad saķers kaiti.

Citādi diena, kā pārējās. Tā arī noslēdzas.

14.01 - viss iet uz riņķi. Nekas interesants. Katra diena kā iepriekšējā un otrādi. Kā murkšķu dienā. Vienīgais vakar un šodien mazliet pastrādāju. Atvaļinājums sačakarēts. Uz vakaru pagaršoju rumu. Rums garšo kā vienmēr, tas ir uz labu, šķiet. Citādi, pārkāpju noteikumus, bet tur ir double jeopardy. Covid balle. 

Mazliet offtopics no būšteregg:

Taksistam Mārim ir draugs arī taksists. Šamējam bija izsaukums no rd elektroniks kengaa. Stav klienti čigāni 4 gab ar lielu tv kasti (var saprast, ka tikko nopirka, vai iznesa). Saka, braucam uz Tukumu, šef. Tam pofig - ieslēdz shočiku un tik mauc. Klientiem vienā vietā jaapstajaas , citā vietā. Tad tiek lidz tukumam. Un saakaas uuuj , naudu aizmirsaam - sha busim atpakal. 

Staav soferitis - gaida. 5 min, 10… paiet pusstunda. Saprot, ka naudas nebūs .. bet tv tak bagažniekā.. laimīgs bezgala. Atbrauc maajaas. Velk aaraa kasti , a taa tukša 😁 vot taads appisenos 😁

Vēl viena atkāpe par manu boksa kadetu, nezinu kā es to izdarīju, bet kadets dara tā, kā coach dara. Kadetam arī lisene. No coucha rokas. Tagad drīkst pateikt, ka kadetam pēctam bij āža modināšanas svētki.

Blek bulet iet gulēt.

15.01 - standarta rīts, mazliet paģira, bet cīnos. Visu rītu galvā ir vārds - FUFLAGONS. Fufeļa dzinējs - fuflagons. Principā tas pats pošmīzis vien ir. Turpmāk, ja tiks pieminēts leprikons, tad ar vārdu fuflagons. Ā fuflagonam šodien grūta diena. Burgeri gaidot 45 minūtes. Bet zinkā, fuflagoniem jau tā grūta dzīve. Jāiet divreiz tālāk, jāsper soļus 2x vairāk, burgers 2x ilgāk, dusma 10x lielāka. Tas ir fuflagons. Paskatoties uz šodienas statistiku, drīz fuflagons būs cipariņš, tikai 2x lielāks, jo fuflagona karma. Pēc Bada ierosinājuma, fuflagons piecas dienas nav dirsis, jo vainīgs ir kovids. Tikmēr pandēmijas tante dzied, ka fuflagons neeksistē.

16.01 - nekas interesants, izņemot to, ka elektrības rēķins x2, fuflagoniem protams diršamais pilna māga, tikai problēma ir citur, nevis valdībā, un tā sastāda lielāko daļu rēķina summas. Jāgaida biržas cenas lejupslīdi, kas būs jebkurā gadījumā. Fuflagons visu ieliek par psrs jaudīgo varu.Sajūtu fuflagona un psrs korelāciju, viss ir čerņa, putins un rublis ir zajebis.

17.01 - Sievai un dēlam nelielas komplikācijas, tādēļ vakarā slīdu pa štrāsi uz aptieku. Piecās aptiekās konkrēto zāļu nav. Vairākās aptiekās jāiet caur fuflagonu iecienīto ieeju - zadņij hod. Zāles nedabonu, meklējam, kur Latvijā ir, vairākos tīklos nav vispār, pāris adreses noskaidrojam pašā vakarā.

18.01 - Atkal sāku, ar slīdēšanu pēc zālēm, šodien pēc zināmas adreses, viss tiek sadabūts. Tai pat laikā saņemu derīgu QR kodu - varēšu doties uz Depo ekskursijā. Hanka Horka - īstens fuflagonu upuris, 14.01 speciāli saslimst ar kovidu, lai dabūtu QR, visiem nolielās FB, šodien atstiepj pedāļus. Viņas dēls izsaka pateicību visiem fuflagoniem. 

19.01 - post vacation blues, jeb post covid blues, neliela depresija, nav iedvesmas blogam, bet vismaz mans labākais draugs iedod iedvesmu, par rūpēm un MFD apmeklējumu, un pērtiķa plecu, kas vēlāk izrādās diezgan drūms bioritma errors. Za to dzimtenē jau 5k.

20.01 - atkal 5k. Izrādās fuflagoniem ir kopīga iezīme - klanīties psrs un putjinam. Elektrība tomēr bij 0.04 rubļi, pirms 50 gadiem, un karu vajag, jo būs beidzot normāla dzīve. Tikai hesburgera vietā atkal čebureks un belašs nezināmas izcelsmes, bet vismaz uzreiz. Vēl šodien ir ļoti labs UK pasākums, kur UK atceļ visus covid ierobežojumus, un es domāju, ka mums arī tā jādara, līdz mirklim, kad tiks pārslogotas slimnīcas. Un tad fuflagoni varēs izbaudīt sava fufeļa sasniegtos mērķus un turpināt dziedāt savas fuflagona dziesmas. Fuflagons ir uzvarējis, lai dzīvo fuflagons.

- - - - -

Ceturtā daļa. This is the end, my only friend, the end.

- - - - -

21.01 - regulāri neregulāra diena. Eju atkal pieklājības pēc dušā. Pēkšņi ne no kurienes, sajūtu kā smaržo dušas želeja. Zinkā, ja tev nav ožas, tad tev tas netraucē, pat ir kā papildus bonuss. Bet kad tu viņu pēkšņi esi atguvis, tas pārsteigums ir tik milzīgs, kā bērnam, kas pirmo konfekti pagaršojis. Tā, tagad būs jāmazgājas vairs ne pieklājības pēc.

25.01 - Ģimenes ārsta apmeklējums, nosūta visur kur vien var - pilnās analīzes, plaušu rentgens, lors. Asins aina par brīnumu ir ok. Alats tuvu robežai, bet noteikti kovids vainīgs, nevis kas cits. I feel you bro.

27.01 - Esu pie lora, aizsūta arī uz galvas rentgenu, nav skaidrs kāpēc. Bet nu īsumā, jāšēž 2 nedēļas uz antibiotikām un gorlačkai visādas zālītes jalieto. Zato rentgens plaušām ideāls, labāks kā pirms kovida. Pie kam man videne parasta, saknes strukturētas, sinusi brīvi un kupoli gludi. Attiecīgi gribi gludus kupolus uz āru, izslimo kovidu. Kā arī, ja gribi nezināt, ka esi slims, tad pie ārsta neej - ja nezini par problēmu, tātad problēmas nav. Teica pasaulslavens fuflagons. Beigu beigās eju no aptiekas kā no maizes veikala.

28.01 - Šodien divi galvenie topiki, jābrauc ar dēlu uz slimnīcu un kā Deniss Ivanovs brauca uz olimpiskajām spelēm. Šodien nonācam pie sātīgām kovid sarunām, cik medaļas būs LV, nesenajam kovidņikam ir pārliecība arī par daiļslidošanu. Kā izrādās Denisam Ivanovam rītdien LT dūru cīņa plikiem kulakiem. Daudzpusīgs čalis tas mūsu daiļslidotājs, kas īsi pirms olimpiskjām uzspēj vēl uzklapēties. Beigās izrādās, ka viņu sauc Deniss Vasiļjevs. Un to Denisu, kam dūru cīņas sauc Deniss Stepanovs. Nu lai Smirnovam veicas olimpiskajās

29.01 - salātu bumba. Tā kā beidzot varam normāli staigāt pa pasauli, ejam ar dēlu uz viņa veicīti. Turpat pie kases stāvot, dzirdu, ē, tēti, kas tā par salātu bumbu? Kas pa salātu bumbu, ko, a? Paskatos, kāpostgalva mētājas kastē. Jā, tagad ir skaidrs, salātu bumba.

10.02 - Beidzot nost no antibiotikām. Gāžu pie lora atkārtoti, pirms tam dobuma rentgens, arī atkārtoti. Aizejam kopā, šī rāda, reku iepriekš dobumi pilni, tagad līdz pusei pilni. Es neizsekoju līdzi, jo bildes tipa vienādas. Krch lors saka, nu ko vēl uz antibiotikām, vai duram un sūcam ārā. Es saku, nu dakters jau Jūs, man vienalga. Viņa saka, kādas sūdzības, a man sūdzību nekādu arī pirms antibiotiku kursa. Šī samērā lielā šokā, bet nu davaj, vilksim ārā to kas dobumos. Es piekrītu. Apsēžos krēslā, šī savāc anestēziju, iebāž degunā milzīgu stieni, jūtu, ka iedur kautkur galvas viducī. Un saka palīdzei, davaj lielo šprici. Ilgi un dikti meklē, nav lielās šprices. Palīdze norīkota iet uz recepciju paņemt lielo šprici. Tikmēr, man kā parasti, izsit aukstos sviedrus, dakterīte iedod šņabsi uzostīt. Tas man standarts. Palīdze atnes šprici, tūlīt jāsūc ārā no dobumiem, bet vispirms vajag īsto adatu. A adata nav, palīdze skrien adatu meklēt, atgriežas pēc 5min, visā MFD adatu nav. Krch, rezumē, nav  adatu un sūdzību, nav problēmu, staigā tālāk. Pa starpai uzzinu, ka mana gorlačka bij kā granātābols, vairs nē. Un ka es esmu baigais kanuks, bet paliku bāls. Es iebilstu, ka tas man standarts, neviens neuzklausa. Palūdz izšņaukt degunu, bet nepareizi, jo esmu mācīts savādāk. Par to ka nedaru pēc rīkojuma, ko neizlasīju, gandrīz dabonu reverso pļauku. Man patīk šis lors. Tā arī dodos mājās, varbūt kādu dienu jātaisa datortomogrāfiju. Pirms tam, dakterīte saka, tev tak deguna starpsienas šķības, es saku, nu jā, es tomēr boksā trenējos. Šī saka, moshka esi domājis par operāciju? Es saku, nu kamēr boksējos, tikmēr nē. Šī uzreiz piekrīt. Krč lielāko dienas daļu, nejūtīgs kreisais deguna dobums, kopā ar puslūpu, bet to stieņa dūrienu jūtu, un kautkas ik pa laikam tek no nāss. Kovid komplikācijas, domājams drīz lielākais vairums viegli izslimos, un tas beigsies ar max paliekošu kovidgripenieku. Jāpiemin, ka pēdējās nedēļas garmins piefiksē body battery starp 50-80, tā nekad nav bijis, pirmstam pielādējāmies pilni. Liekas arī izguļamies, bet tads konstants besis, kovidkomplikācijas.

- - - - -

Piektā daļa. Fuflagoni barojas.

- - - - -

11.02 - Fuflagoni barojas. Šis gan iekrita tieši pēc the end. Rītiņš bij normāls bumbiers, pie tam darīja visu, lai pasargātu sevi un citus. Diemžēl “neeksistējošā” pandēmija viņu piebeidza. Un tas nav vissliktākais, vissliktākais ir tas, ka fuflagoni metas uz to virsū un no tā barojas. Sākot ar gobzempistu utml, un tas ir viszemiskākais, ko var darīt. Jo fuflagons neko nav darījis lietas labā, un viņam paveicās ar to, ka vīruss nomutēja uz vieglo fāzi. Un iespējams fuflagons pārdzīvos slimību, neko nedarot. Bet tas cilvēks, kurš darīja visu, lai novērstu pasākumu, neizturēja vīrusu. Fuflagoniem pimpīts gaisā un piebarojušies pilnu kroku ar to ka no vakcīnas nav jēgas. Fuflagoni barojas.

Leprikonam šodien dzimpuks. Čēēsmit gadīgam danduļķim 26 gadi. Izrādās, tas rēķinot leprikonu gados. Jauns vēl starp leprikoniem, mūsdienās vēl prusaku frontē ņemams.

15.02 - Izrādās fuflagoniem ir vēl cita kopīga iezīme. Īpaši leprikoniem. PSRS bij labāk, putļeram taisnība, visā mūsdienu informācijas laukā, rietumi propogandu taisa pret nabaga pasaules aizstāvjiem, kuri sargā savējos visur, tikai grib okupēt un apšaut savējos brālēnus, tur iegūstot diezgan zīmīgu resursu eksporta daļu. Nerunājot par SļeserPisŠtepseli, kurš ir pilnīgs rusofobs, pavelkot propogandu - tātad, fuflagoni un leprikoni iebalsos tos peņagalvas, un baudīsim mēs visi. Jo, daudzi nebalso aiz tā ka nav jēgas. Lūdzu, rekur ir jēga.

17.02 - Interesanti, pie kā fuflagoni vērsīsies tālāk. Tagad redzams, ka kovids iet uz beigu, jo visi slimo, slimnīcas nav pārslogotas, kombikorma variants ir samērā cilvecīgs. Lai gan ik pa dienām tomēr kāds atstiepj pedāļus grupā 30-39 un mazliet uz augšu, un tas ir diezgan bēdīgi. 

Bet uz ko fuflagons barosies, kad šī čerņa beigsies tuvu vasarai? Ņems to pašu 5G? Ko tad smidzinās lidmašīnas, kovid vietā? Putļera propagandu vai? Šis jau sācis streļīt donbasa reģionā, kas ir vēl sliktāk kā tiešs uzbrukums, jo šie jau neko. Tad ko ļofenes smidzinās tālāk? Varbūt beidzot kautko, kas iesēdīsies leprikona čaulā, aizvietojot tukšumu, starp diedziņu, kas tur kopā viņa lielās lokatora ausis.