Desmit bērnu jautājumi, kas britu vecākiem sagādā vislielākās raizes.

Susurēniem sagādā problēmas virkne jautājumu:
1. Kāpēc reizēm dienā redzams Mēness?
2. Kāpēc debesis ir zilas?
3. Vai mēs kādreiz atradīsim citplanētiešus?
4. Cik daudz sver Zeme?
5. Kā lidmašīnām izdodas noturēties gaisā?
6. Kāpēc ūdens ir slapjš?
7. Kā dalīt stabiņā?
8. Kur putni/bites paliek ziemā?
9. Kā rodas varavīksne?
10. Kāpēc uz Zemes ir dažādas laika zonas?

Tādēl Pleduskola ir apkopojusi atbildes uz šiem jautājumiem:

1. Mēness ir visgaišākais debess ķermenis uzreiz aiz saules, atstarojot saules gaismu. Dienas laikā to ir iespējams redzēt, ja debesis ir dzidras.

2. Džons Tindels (John Tyndall) 1867 gadā atklāja, kāpēc debesis ir zilas. Tindels atklāja, ka, ja tīrā, izfiltrētā gaisā tiek iedegta gaisma, tad to nav iespējams redzēt, bet ja gaismu iededz nefiltrētā gaisā, tad tās starus bieži vien ir iespējams redzēt. Viņš saprata, ka gaismu ir iespējams redzēt tāpēc, ka gaiss ir pilns ar daļiņām, kas atstaro gaismu. Sīkas, gaisā peldošas putekļu daļiņas vairāk atstaro zilo gaismu, nekā sarkano vai dzelteno, tāpēc arī debesis izskatās zilas.

3. Pleduskolas redakcijas ir citplanētieši, atradīsiet biroju - atradīsiet citplanētiešus.

4. 6 000 000 000 000 000 000 000 000 kg jeb 5.9736×10^24 kg

5. Gravitācija velk lidmašīnu pie zemes, savukārt lidmašīnas dzinēji velk lidmašīnu uz augšu, kad dzinēju spēks ir stiprāks, tā paceļas. Pa vidu veidojas spiediens pa kuru lidmašīna pārvietojas.

6. Ūdens nav slapjš. Slapjums ir tikai apraksts, kā mēs sajūtam ūdens stāvokli. Ūdens ir ieņēmis tādu slapjuma stāvoklim aprakstītu formu, jo zemes esošajā temperatūrā, šis gāzu apvienojums pieņem šķidruma formu, nevis cietu vai gaisīgu, kā tas ir uz citām planētām.

7. Dalīt stabiņā:

8. Putni dodas uz siltajām zemēm, bites pārziemo savos spietos.

9. To rada Saules staru laušana un atstarošana krītošajos lietus pilienos. Tā parādās iepretim Saulei uz mākoņu fona, kad līst.

10. Laika joslas, galvenokārt, tiek balstītas uz meridiāniem, kuru garums ir reizinājums ar 15° (±7,5° no šīs meridiānas), tādējādi veidojot vienas stundas starpību starp blakus laika joslām. Tomēr, vienas stundas atdalījums nav universāls, un parasti laika joslu robežas ir novilktas pa valstu, pavalstu un citu administratīvo vienību robežām. Pavisam ir 24 laika joslas, bet kopējais laika nobīžu skaits ir 51, no kurām mūsdienās izmanto tikai 42. Pārējās 9 laika nobīdes mūsdienās vairs netiek izmantotas.

Tikai priekš Jums mani mazie susurskatītāji,
Fructo